Tālākizglītība Igaunijā

Tālākizglītība Igaunijā ietver mācīšanos pēc sākotnējās izglītības iegūšanas vai vienlaikus ar to. Tā paredzēta strādājošajiem, darba meklētājiem, uzņēmējiem, vecākiem, kuri atgriežas darbā, un pieaugušajiem, kuri mācās personisku vai pilsonisku iemeslu dēļ. Izplatīts termins ir täienduskoolitus — pieaugušo tālākapmācība (täienduskoolitus). Plašāko pieaugušo izglītības jēdzienu sauc par täiskasvanuharidus; tas var ietvert formālās studijas, neformālos kursus, mācīšanos darbavietā un patstāvīgas mācības. Prasmju pilnveide attīsta vai atjauno prasmes pašreizējā jomā. Pārkvalifikācija sagatavo cilvēku būtiski atšķirīgam darbam, tāpēc bieži vajadzīgs plašāks mācību plāns un lielāka praktiskā pieredze. Kursu nodrošinātāji var būt profesionālās skolas, augstākās izglītības iestādes, apmācību organizācijas, darba devēji, bibliotēkas un kopienu iestādes. Programmas atšķiras pēc līmeņa, mācību kvalitātes, vērtēšanas un apliecinošā dokumenta nozīmes. Kursa apliecība var apstiprināt dalību vai sekmīgu vērtēšanu. To nevajadzētu automātiski uzskatīt par formālu kvalifikāciju, profesionālo sertifikātu vai atļauju strādāt reglamentētā profesijā. Apmācības darbavietā var būt ļoti noderīgas, jo tajās izmanto reālus rīkus un veic reālus uzdevumus. Taču tās var būt vērstas šauri uz vienu darba devēju un nesniegt pierādījumus, kurus saprastu cits darba devējs. Igaunijas digitālā vide daudziem izglītojamajiem padara tiešsaistes un jauktās mācības praktiskas. Tomēr praktiskās jomās, valodu apguvē un sarežģītu profesionālo prasmju apguvē joprojām var būt vajadzīga klātienes prakse, uzraudzība vai atgriezeniskā saite. Lietderīgu izvēli sāk ar prasmju trūkuma noteikšanu, nevis kursa reklāmas izvērtēšanu. Izglītojamajam jānosaka vēlamais rezultāts, jāsalīdzina programmas, jāpārbauda mācību valoda un vērtēšana, kā arī jāizlemj, kā pēc tam demonstrēs jauno prasmi.