Krimināltiesības Igaunijā

Krimināltiesības Igaunijā galvenokārt balstās rakstītos krimināltiesību aktos, tostarp Kriminālkodeksā (Karistusseadustik). Sodīt drīkst tikai par tādu rīcību, ko likums nosaka par pārkāpumu. Igaunijā noziegumus sauc par kuriteod un nošķir no mazāk smagiem nodarījumiem, ko sauc par väärteod. Tie atšķiras pēc smaguma, un tiem var piemērot atšķirīgu procesu. Kriminālatbildība parasti nav atkarīga tikai no kaitīgajām sekām. Nozīme var būt tiesību normā noteiktajām pazīmēm, personas rīcībai, nodomam vai nolaidībai, kā arī aizstāvībai vai attaisnojumam. Policija un izmeklēšanas iestādes vāc pierādījumus, bet Prokuratūra (Prokuratuur) vada kriminālprocesu un lemj par apsūdzības virzību. Strīdīgās krimināllietās tiesas lemj par vainu un sodu. Aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir procesuālās tiesības, tostarp tiesības saprast apsūdzību un aizstāvēties. Nevainīguma prezumpcija nozīmē, ka vaina jāpierāda likumīgā procesā. Cietušais var ziņot par nodarījumu, sniegt pierādījumus, saņemt procesuālu informāciju un lūgt aizsardzību vai kompensāciju, ja to pieļauj likums. Cietušā loma ir svarīga, taču tā atšķiras no prokurora publiskās funkcijas. Lieta var ietvert iztaujāšanu, kratīšanu, eksperta pierādījumus, ierobežojumus, pirmstiesas procesu un tiesas sēdi. Dažas lietas var pabeigt vienkāršotā vai uz vienošanos balstītā kārtībā, ja ir izpildīti likuma nosacījumi. Sodi un citas sekas ir atkarīgas no nodarījuma un apstākļiem. Sistēmas mērķis ir sodīt par prettiesisku rīcību, aizsargāt sabiedrību, novērst turpmāku kaitējumu un atbalstīt likumīgu rehabilitāciju. Kriminālprocesam var būt nopietna ietekme uz brīvību, reputāciju, darbu, imigrāciju un ģimenes dzīvi. Tāpēc īpaši svarīga ir savlaicīga juridiskā palīdzība un rūpīga pierādījumu saglabāšana.