Ģimene Igaunijā

Ģimeni Igaunijā parasti sauc par perekond. Ar šo vārdu var apzīmēt gan vienā mājsaimniecībā dzīvojošos, gan plašāku radinieku loku, kas dzīvo atsevišķi. Ģimenes formas ir laulāti un nelaulāti pāri, ģimenes ar bērniem vai bez tiem, viena vecāka ģimenes, saliktas ģimenes, adoptētāju ģimenes un radinieki, kas rūpējas par vairākām paaudzēm. Daži cilvēki par savu ģimeni uzskata arī tuvus, savstarpēji izvēlētus cilvēkus, ar kuriem viņus nesaista radniecība. Laulība ir viens no formāliem veidiem, kā organizēt pāra ģimenes dzīvi, taču kopdzīve bez laulības arī ir ierasta. Formālais statuss var ietekmēt juridiskus jautājumus, savukārt ikdienas ģimenes dzīvi galvenokārt nosaka rūpes, vienošanās un atbildība. Par bērniem var rūpēties vecāki, vecvecāki, brāļi un māsas, kā arī citi uzticami pieaugušie. Ģimenes plašākajā aprūpes tīklā var ietilpt arī skolas, bērnu aprūpes iestādes, veselības aprūpes pakalpojumi un vietējais sociālais atbalsts. Ģimenes lomas katram nav vienādas un nemainīgas. Pieaugušie var dažādi dalīt ienākumu gūšanu, bērnu aprūpi, mājas darbus, emocionālo atbalstu un rūpes par vecākiem radiniekiem. Svarīgi lēmumi bieži skar mājokli, naudu, izglītību, veselību, valodu, brīvdienas un saziņu ar radiniekiem. Skaidra saruna palīdz nepieļaut, ka viena cilvēka pieņēmumi kļūst par noteikumiem visiem. Igauņu, krievvalodīgām, daudzvalodīgām, pilsētu, lauku, reliģiskām un nereliģiskām ģimenēm var būt atšķirīgas paražas. Svētki, ēdiens, pirts tradīcijas un laiks dabā var būt nozīmīgi, taču tie nav obligāti. Veselīgās ģimenes attiecībās ir drošība, cieņa un vecumam atbilstoša atbildība. Uzticība ģimenei neattaisno vardarbību, piespiešanu, nevērību vai kontroli.