Vēlēšanas Latvijā

Vēlēšanu pamatā Latvijā ir demokrātiska konkurence, vienlīdzīgas balsstiesības un aizklāta balsošana. Galvenajās publiskajās vēlēšanās ievēl Saeimu, pašvaldību domes un Latvijas pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Saeimas vēlēšanas nosaka valsts parlamenta sastāvu. Vēlētāji izvēlas kandidātu sarakstus, un vietas tiek sadalītas proporcionāli saņemtajam atbalstam saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem. Vēlētāji parasti var paust savu attieksmi pret kandidātiem izvēlētajā sarakstā. Tas var ietekmēt, kuri šī saraksta kandidāti iegūst vietas, bet balss vienlaikus atbalsta sarakstu kopumā. Pašvaldību vēlēšanās ievēl domes, kas lemj par vietējiem jautājumiem. Tās nosaka pašvaldības prioritātes un pārrauga vietējos pakalpojumus pašvaldībām piešķirto pilnvaru robežās. Eiropas Parlamenta vēlēšanās ievēl pārstāvjus, kuri piedalās ES likumdošanas un uzraudzības darbā. Tās ir atsevišķas no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kaut arī politiskās partijas var piedalīties visās trijās. Latvijas Valsts prezidentu neievēl tiešās valsts mēroga prezidenta vēlēšanās. Prezidentu ievēl Saeima, kas atspoguļo Latvijas parlamentāro iekārtu. Vēlēšanu rīkošanu nodrošina tādas institūcijas kā Centrālā vēlēšanu komisija un vietējās vēlēšanu iestādes. Tās saskaņā ar tiesisko regulējumu organizē balsošanu, balsu skaitīšanu un oficiālo rezultātu publicēšanu. Balsstiesības ir atkarīgas no vēlēšanu veida un vēlētāja juridiskā statusa. Pilsonība, vecums, dzīvesvieta un reģistrācija dažādās vēlēšanās var būt nozīmīga atšķirīgā veidā, tāpēc jāpārbauda atbilstība konkrētajām vēlēšanām. Vēlēšanas ļauj miermīlīgā veidā nomainīt pārstāvjus un ietekmēt prioritātes. Balsojums negarantē noteiktu politikas iznākumu, jo ievēlētās institūcijas pieņem kopīgus lēmumus, un valdību darbība bieži ir atkarīga no vairāku politisko grupu sadarbības.