Imigrācijas tiesības Latvijā

Latvijas imigrācijas tiesībās īslaicīgas vizītes ir nošķirtas no ilgākas uzturēšanās. Šo jomu regulē Imigrācijas likums (Imigrācijas likums), Eiropas Savienības noteikumi, kā arī atsevišķas patvēruma un pilsonības sistēmas. Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsoņi parasti var izmantot brīvas pārvietošanās tiesības. Viņu ģimenes locekļiem var būt saistītas tiesības, taču ilgākas uzturēšanās gadījumā var būt svarīga reģistrācija vai uzturēšanās dokumenti. Citiem ārvalstniekiem parasti ir vajadzīgs tiesisks pamats, kas saistīts ar nodarbinātību, pašnodarbinātību, studijām, ģimeni, ieguldījumiem vai citu atzītu mērķi. Uzturēšanās atļauja latviski tiek saukta par uzturēšanās atļauju. Atļauja ieceļot ne vienmēr dod tiesības dzīvot vai strādāt Latvijā. Vīza attiecas uz ieceļošanu un īslaicīgu uzturēšanos, savukārt uzturēšanās atļauja ļauj ilgāk uzturēties ar noteiktiem nosacījumiem. Ar nodarbinātību saistīta uzturēšanās bieži iesaista gan ārvalstnieku, gan Latvijas darba devēju. Darbam, darba devējam, kvalifikācijai un imigrācijas statusam jābūt savstarpēji atbilstošiem, tāpēc darba maiņa var ietekmēt tiesības uzturēties valstī. Ģimenes uzturēšanās pamats var attiekties uz laulātajiem, bērniem, vecākiem vai citām personām tikai tad, ja tiesību aktos paredzētie nosacījumi atzīst attiecīgo saikni. Parasti būtiski ir oficiāli dokumenti un pierādījumi, ka attiecības ir patiesas. Pieteikumiem parasti vajadzīgs atbilstošs ceļošanas dokuments, skaidrs tiesiskais pamats, apliecinoši dokumenti un saziņa ar Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP). Ārvalstīs izdotiem dokumentiem var būt vajadzīga legalizācija vai apliecināšana un pieņemts tulkojums. Ilgtermiņa uzturēšanās, patvērums un Latvijas pilsonība ir atsevišķas sistēmas ar dažādiem mērķiem. Laiks, kas pavadīts Latvijā, pats par sevi automātiski nepiešķir pastāvīgu uzturēšanos vai pilsonību, un pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas jāpārbauda konkrētā statusa nosacījumi.