Apkārtne Latvijā

Latviešu vārds “apkārtne” apzīmē vietu vai apvidu ap kādu objektu. Praktiski apkārtni veido apbūve, tuvumā esošā daba, publiskās telpas, transports, pakalpojumi, troksnis, tīrība un cilvēki, kas šo vietu izmanto. Latvijā ir viens liels metropoles centrs, citas pilsētas un mazpilsētas, ciemati un reti apdzīvoti lauku apvidi. Tāpēc attālumi un pakalpojumu pieejamība dažādās vietās ļoti atšķiras. Pilsētvidē bieži ir apvienotas daudzdzīvokļu ēkas, vecāki koka vai mūra apbūves rajoni, veikali, skolas, iekšpagalmi, parki un sabiedriskais transports. Apstākļi var būtiski atšķirties pat blakus apkaimēs. Lauku apkaimēs bieži ir savrupmājas, saimniecības, meži, lauki, mitrāji un mazi ceļi. Tur var būt klusāk un plašāk, taču nokļūšanai līdz veikaliem, veselības aprūpei, izglītībai vai transportam var būt vajadzīga rūpīgāka plānošana. Pašvaldības pārvalda daudzus vietējos koplietošanas jautājumus, piemēram, ielas, publiskās telpas, apgaismojumu, atkritumu apsaimniekošanu un vietējos pakalpojumus. Ikdienas apstākļus ietekmē arī īpašnieki, ēku pārvaldnieki, iedzīvotāji, komunālo pakalpojumu sniedzēji un transporta operatori. Gadalaiku maiņa ir svarīga. Sniegs, apledojums, tumsa, pavasara pali, rudens lapas un vētras var ietekmēt gājēju maršrutus, satiksmes drošību, iekļūšanu ēkās un ceļā pavadīto laiku. Atkritumus parasti ievieto īpaši paredzētos konteineros; dažiem materiāliem ir pieejama atsevišķa savākšana. Precīza kārtība ir atkarīga no ēkas un pašvaldības, tāpēc uz konteineru etiķetēm norādītais un vietējās instrukcijas ir uzticamākas par pieņēmumiem. Laba apkārtne veicina veselību, kopienas dzīvi, mobilitāti, rotaļas un piekļuvi dabai. Bieži sastopami ierobežojumi ir nevienlīdzīga pieejamība, satiksme, troksnis, novārtā atstātas vietas, lieli attālumi laukos un konflikti starp privātīpašumu un koplietošanu.