Darba tiesības Lietuvā

Lietuvas darba tiesības reglamentē darbu, kas tiek veikts darba attiecībās. Galvenais regulējums ir Darba kodekss (Darbo kodeksas), kā arī ar to saistītie noteikumi par drošību, sociālo apdrošināšanu un vienlīdzīgu attieksmi. Darba līgumā norāda darbinieku, darba devēju, amatu, darba vietu, samaksu un citus būtiskus nosacījumus. Tam jāatspoguļo faktiskās attiecības: cilvēks, kas strādā citas puses vadībā, var būt darbinieks arī tad, ja vienošanās nosaukta citādi. Darbinieki var strādāt uz nenoteiktu vai noteiktu laiku, nepilnu laiku vai citā atzītā darba formā. Piemērotā forma ir atkarīga no tā, vai vajadzība ir pastāvīga vai īslaicīga un kā darbs tiek organizēts. Darba laika noteikumi aizsargā atpūtu un veselību. Darba devējam jāuzskaita darba stundas, jāievēro atpūtas periodi un jāpiemēro attiecīgās juridiskās garantijas virsstundu darbam, nakts darbam un darbam atpūtas dienās. Darbiniekiem pienākas nolīgtā samaksa un likumā noteiktā aizsardzība attiecībā uz atvaļinājumu un darba drošību. Darba devējiem arī jānovērš nelikumīga diskriminācija, uzmākšanās un nevienlīdzīga attieksme darbā pieņemšanas, nodarbinātības un atlaišanas laikā. Darba attiecības var izbeigt, pusēm vienojoties, darbiniekam aizejot no darba, atlaižot darbinieku, beidzoties līgumam uz noteiktu laiku vai pastāvot citam likumīgam pamatam. Svarīgs ir iemesls, procedūra, paziņošanas termiņš un gala norēķins, tāpēc abām pusēm jāsaglabā dokumenti par darba attiecību izbeigšanu. Strīdus darba vietā bieži vispirms mēģina atrisināt iekšējā sarunā vai ar rakstisku iesniegumu. Ja tas nepalīdz, specializēta darba strīdu institūcija atkarībā no jautājuma var izskatīt daudzus individuālus strīdus pirms vēršanās tiesā vai tās vietā. Darba tiesības paredz minimālo aizsardzību, ko darba līgums parasti nevar atcelt. Koplīgumi, darba vietas noteikumi un individuālie līgumi var papildināt darba nosacījumus, taču tiem jāatbilst obligātajam tiesiskajam regulējumam.