Igauņu valoda ir valsts valoda un galvenā valoda valsts pārvaldē, valsts publiskajā dzīvē un lielā daļā izglītības. Tās apguve veicina patstāvību un līdzdalību Igaunijā arī tad, ja mājās lieto citu valodu. Igauņu valoda nav indoeiropiešu valoda. Tās gramatikā ir daudz locījumu formu, tai nav gramatiskās dzimtes, un nozīmi veido, mainot vārdu galotnes. Izrunā īsas, garas un īpaši garas skaņas var atšķirt vārdus. Burts õ apzīmē skaņu, ko daudziem jaunajiem valodas apguvējiem vajadzīgs laiks, lai sadzirdētu un izrunātu. Noderīgi ikdienas vārdi ir tere — sveiki, aitäh — paldies, palun — lūdzu vai nav par ko, un head aega — uz redzēšanos. Centīgi mēģinājumi parasti ir vērtīgāki par tūlītēju pilnību. Krievu valoda ir plaši izplatīta, īpaši dažās pilsētu un ziemeļaustrumu kopienās un daudzās ģimenēs. Tās sociālais stāvoklis ir saistīts ar migrāciju, padomju vēsturi, izglītību un pašreizējiem integrācijas jautājumiem. Igaunijas dienvidos ir reģionāli valodas paveidi, tostarp Võro un Seto. Tie ietver literatūru, dziesmas, ar konkrētām vietām saistītu identitāti un izteiksmes formas, kas būtiski atšķiras no standarta igauņu valodas. Angļu valoda ir izplatīta daudzās starptautiskās, akadēmiskās, tehnoloģiju un tūrisma vidēs, taču tā nevar aizstāt igauņu valodu ikvienā publiskā vai vietējā situācijā. Valsts pieaugošo daudzveidību veido arī citas kopienu valodas. Valodu vislabāk apgūt, to regulāri lietojot. Nodarbības sniedz struktūru, savukārt veikali, vaļasprieki, plašsaziņas līdzekļi, kaimiņi un vienkārši ikdienas uzdevumi pārvērš zināšanas praktiskā pārliecībā.
Valodas Igaunijā
Igaunijas oficiālā valoda ir igauņu valoda jeb eesti keel — somugru valoda, kas radniecīga somu valodai. Dažās ģimenēs un kopienās, kā arī atsevišķās valsts daļās plaši lieto krievu valodu, savukārt angļu un citas valodas ir sastopamas izglītībā, darbā un tūrismā. Valodas izvēle var ietekmēt piederības izjūtu, piekļuvi un ikdienas saziņu.
VivAVia can make mistakes. Check important information.