Lietuviešu valoda Lietuvā

Lietuviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu atzaram. Tās tuvākā dzīvā radiniece ir latviešu valoda, taču abas valodas atšķiras, un to runātāji tās savstarpēji automātiski nesaprot. Lietuviešu alfabētā izmantoti latīņu burti ar papildu diakritiskajām zīmēm. Burti ą, č, ę, ė, į, š, ų, ū un ž apzīmē būtiskas pareizrakstības atšķirības, un tos nevajadzētu uztvert kā dekoratīvus. Lietuviešu gramatikā vārdu galotnes mainās, lai teikumā parādītu savstarpējās attiecības. Lietvārdiem ir gramatiskie locījumi, bet darbības vārdi mainās atkarībā no personas un laika, tādēļ valodas apguvējiem lietderīgāk mācīties veselus izteicienus, nevis atsevišķus vārdus. Uzsvars un patskaņu garums var ietekmēt izrunu un nozīmi. Iesācējiem nav uzreiz jārunā nevainojami, taču uzmanīga klausīšanās un atkārtošana palīdz citiem viņus saprast. Pieklājīgi ikdienas izteicieni ir Laba diena kā formāls sveiciens, Prašau, kas nozīmē “lūdzu” vai “nav par ko”, un Ačiū, kas nozīmē “paldies”. Draudzīgā vidē bieži lieto vārdus, savukārt, tiekoties ar vecāku cilvēku vai amatpersonu, drošāk ir uzrunāt formāli. Poļu, krievu, baltkrievu, ukraiņu un romu valoda, jidiša mantojums, karaīmu valoda, zīmju valodas un citas valodas ir daļa no Lietuvas sociālās vides. To lietojums atšķiras atkarībā no ģimenes, reģiona, paaudzes un kopienas. Angļu valodu plaši apgūst, un tā bieži noder pilsētās, augstākajā izglītībā, tūrismā un starptautiskās darbavietās. Nedrīkst pieņemt, ka ikviens cilvēks to prot vai vēlas lietot. Lietuviešu valoda ir būtiska, lai pilnvērtīgi iesaistītos daudzās sabiedriskās, izglītības un profesionālās vidēs. Tulkošana, mutiskā tulkošana un valodas apguve var palīdzēt pārvarēt saziņas šķēršļus, tomēr oficiālās vai svarīgās informācijas precīzā nozīme vienmēr ir jāpārbauda.