Tradīcijas Lietuvā

Lietuviešu tradīcijas bieži seko lauksaimniecības gadam un kristīgajam kalendāram. Gadalaiku maiņa, ģimenes pulcēšanās, ēdiens, uguns, zaļumi, dziesmas un piemiņa dažādos rituālos atkārtojas. Kūčios ir Ziemassvētku vakara ģimenes maltīte un viena no pazīstamākajām tradīcijām. Daudzas ģimenes galdā ceļ ēdienus bez gaļas, piemin aizgājušos tuviniekus, dalās vēlējumos vai ievēro no vecākajām paaudzēm mantotas paražas. Užgavėnės ir līksmi svētki pirms Lielā gavēņa, kas saistīti ar maskām, tērpiem, pankūkām, troksni un ziemas aizvadīšanu. Publiski pasākumi var apvienot senākas lauku paražas ar mūsdienu priekšnesumiem un ģimenes izklaidi. Joninės, ko saista arī ar Rasos, iezīmē vasaras saulgriežus gada īsākās nakts laikā. Var tikt kurti ugunskuri un vainagi, dziedātas dziesmas, izmantots ūdens un augi, kā arī nomodā pavadīta nakts, taču paražas dažādās vietās būtiski atšķiras. Vėlinės ir laiks kapu apmeklēšanai un mirušo pieminēšanai. Ar svecēm izgaismotās kapsētas veido spēcīgu kopīgu ģimenes piemiņas un klusas cieņas ainavu. Dziesma un deja ir nozīmīgas kultūras izpausmes. Tautasdziesmas lietuviski sauc par dainos, un kopīga dziedāšana var vienot vietējo identitāti, ģimenes atmiņas, publiskus svētkus un valsts vēsturi. Tradicionālie ēdieni ir maize, kartupeļu ēdieni, zupas, piena produkti, sēnes, ogas un svētku konditorejas izstrādājumi, tomēr visiem reģioniem vai mājsaimniecībām nav vienas kopīgas ēdienkartes. Ēdienu paražas mainās atkarībā no gadalaika, reliģijas, veselības un ģimenes vēlmēm. Tradīcijas turpina dzīvot, jo cilvēki tās pielāgo. Skola, pilsētas svētki, reliģiskā kopiena, ciems un atsevišķa ģimene vienu paražu var izpaust dažādi, un neviena versija nav vienīgā autentiskā.